Orhideju lapu edēma

Orhidejas ar saviem košajiem un bagātīgajiem ziediem priecē palodzes, taču dažkārt tās var radīt to īpašniekiem dažādas grūtības. Viena no šīm problēmām ir lapu tūska orhidejās, kas bieži skar falenopšus. Aplūkosim tuvāk, kā izskatās orhideju lapu tūska, tās cēloņus un ko darīt, ja rodas šī problēma.

Lapu tūska orhidejās: kā tā izskatās

Orhideju lapu tūska (īpaši izplatīta falenopsēm) izpaužas kā caurspīdīgi vai duļķaini, ūdeņaini plankumi uz lapas virsmas. Šie plankumi var būt dažāda izmēra — no maziem punktiņiem līdz lieliem plankumiem. Dažreiz tiem ir atšķirīga krāsa, kas atšķiras no lapas galvenās zaļās krāsas, un tie var būt vai nu nedaudz caurspīdīgi, vai tumši zaļi, vai brūni. Orhideju tūskas fotoattēlos var redzēt, ka lapas virsma kļūst nelīdzena un pietūkusi, radot iespaidu par pietūkušiem audiem. Tūskai var būt arī gaiši brūna robeža, kas norāda uz audu degradācijas sākumu.

Lai precīzi noteiktu, ka problēma ir tūska, nevis cita slimība, pievērsiet uzmanību vairākām raksturīgām pazīmēm. Tūska parasti izskatās kā pacelti, ūdeņaini plankumi ar mīkstu tekstūru, kas laika gaitā var palielināties. Atšķirībā no sēnīšu vai baktēriju infekcijām, kurām bieži ir nepatīkama smaka vai izdalījumi, tūska ir nesāpīga un relatīvi stabila. Nospiežot, tūska neplīst un neatstāj mitras pēdas, kas arī palīdz to atšķirt no cita veida bojājumiem.

Lapu tūskas cēloņi orhidejās

Orhideju lapu tūskas cēloņi var būt dažādi, taču visbiežāk sastopamais iemesls ir pārlaistīšana un sakņu izmirkšana. Pārlaistīšana notiek, ja augs saņem pārāk daudz ūdens, un substrātam nav laika izžūt starp laistīšanas reizēm. Tas noved pie tā, ka saknes pastāvīgi atrodas mitrā vidē, kas pasliktina to spēju elpot un absorbēt barības vielas. Saknes sāk pūt, un liekais mitrums nonāk lapu audos, izraisot tūsku. Bieža podu bez drenāžas caurumiem izmantošana arī veicina mitruma uzkrāšanos un pasliktina auga stāvokli. Ir svarīgi atcerēties, ka orhidejas dod priekšroku intervāliem starp laistīšanas reizēm, ļaujot substrātam pilnībā izžūt, kas atdarina to dabisko dzīvotni.

Vēl viens izplatīts tūskas cēlonis ir nepiemērots apgaismojums. Orhidejām nepieciešama spilgta, bet izkliedēta gaisma. Ja orhideja atrodas pārāk tumšā vietā, lapas nevar efektīvi iztvaikot mitrumu, kā rezultātā tas uzkrājas un veidojas tūska. Savukārt tiešie saules stari var izraisīt apdegumus un stresu, kas arī izjauc ūdens līdzsvaru auga audos. Tūska var rasties arī strauja mitruma paaugstināšanās dēļ, īpaši, ja telpa ir slikti vēdināta vai tajā nav gaisa cirkulācijas. Augsta mitruma apstākļos orhidejas var ciest no nepietiekamas iztvaikošanas, kā rezultātā lapu audos var uzkrāties mitrums. Lai to novērstu, ir svarīgi nodrošināt stabilu apgaismojumu un ventilāciju, lai augs varētu uzturēt optimālu mitruma līmeni.

Ko darīt, ja orhidejā parādās tūska?

Ja uz orhidejas lapām pamanāt tūsku, nekrītiet panikā. Vispirms samaziniet laistīšanas daudzumu, lai novērstu turpmāku mitruma uzkrāšanos audos. Laistīšana jāveic tikai pēc tam, kad substrāts ir pilnībā izžuvis, koncentrējoties uz sakņu stāvokli. Ir svarīgi arī nodrošināt augam ērtākus apstākļus. Pārvietojiet orhideju uz gaišāku vietu, bet izvairieties no tiešiem saules stariem, kas var apdedzināt lapas. Labākā izvēle ir spilgta, izkliedēta gaisma vai gaisma no audzēšanas lampas. Sekojiet līdzi temperatūrai: ideālajai temperatūrai dienas laikā jābūt no 18 līdz 24°C un naktī ne zemākai par 15°C.

Ir arī svarīgi nodrošināt labu gaisa cirkulāciju ap augu, lai novērstu mitruma stagnāciju un nodrošinātu dabisku iztvaikošanu. Regulāra ventilācija palīdz novērst sēnīšu slimības un uzlabo orhidejas vispārējo stāvokli. Ļaujiet saknēm nožūt un tikai tad atsāciet laistīšanu, vienlaikus kontrolējot substrāta mitrumu. Lai pārbaudītu mitruma līmeni, varat izmantot koka irbulīti, iedurot to substrātā — ja irbulītis ir sauss, ir pienācis laiks laistīt. Turklāt laistīšanai izmantojiet siltu ūdeni, jo auksts ūdens var izraisīt stresu un pasliktināt auga stāvokli.

Ja nepieciešams, ieteicams pārbaudīt arī orhidejas saknes. Veselīgām saknēm jābūt stingrām, zaļām vai sudrabainām, ar gludu virsmu. Ja saknes izskatās sapuvušas, mīkstas, aptumšotas vai bojātas, augs jāpārstāda. Izmantojot asu un sterilizētu instrumentu, noņemiet visas bojātās un slimās saknes, lai novērstu tālāku infekcijas izplatīšanos. Pēc apgriešanas apstrādājiet griezuma vietas ar ogli vai fungicīdu, lai novērstu puvi. Pārstādiet orhideju svaigā, labi drenētā substrātā, nodrošinot, ka saknēm ir piekļuve gaisam un tās netiek pārlaistītas.

Lapu tūskas novēršana

Lai novērstu tūsku, ir svarīgi laistīt mēreni, ļaujot substrātam starp laistīšanas reizēm pilnībā izžūt. Laistīšana jāveic atkarībā no sakņu stāvokļa — tām jābūt sudrabaini pelēkām, kas norāda uz sausumu. Laistīšanai izmantojiet siltu ūdeni, lai izvairītos no auga stresa.

Svarīgs ir arī atbilstošs apgaismojums: spilgta, izkliedēta gaisma bez tiešiem saules stariem. Ziemā vai tad, ja dabiskā apgaismojuma nepietiek, izmantojiet īpašas audzēšanas lampas. Orhidejas dod priekšroku stabilam gaismas režīmam, tāpēc izvairieties no pēkšņām apgaismojuma apstākļu izmaiņām.

Pievērsiet uzmanību gaisa mitrumam — tam jābūt normas robežās, aptuveni 50–60 %. Izvairieties no pēkšņām mitruma izmaiņām un sakņu hipotermijas. Aukstā laikā turiet orhideju prom no caurvēja un aukstiem logiem. Vienlaikus neaizmirstiet par regulāru vēdināšanu, kas palīdz uzturēt optimālus apstākļus orhidejai un novērš gaisa stagnāciju. Arī mitrinātāju izmantošana var būt noderīga komfortabla mitruma līmeņa uzturēšanai.