Maxillaria orhideja

Maksilārija (Maxillaria) ir daudzveidīga orhideju ģints Orchidaceae dzimtā, kurā ietilpst vairāk nekā 600 sugu. Šie augi ir sastopami dažādās klimatiskajās zonās, sākot no zemienes tropiskajiem mežiem līdz kalnu reģioniem. Maksilārijas tiek augstu vērtētas to dekoratīvo ziedu dēļ, kas variē no spilgtiem un lieliem līdz maziem un smalkiem. Dažas sugas ir pazīstamas arī ar savu īpatnējo aromātu, sākot no salda līdz pikantam, padarot tās populāras orhideju kolekcionāru un entuziastu vidū.

Nosaukuma etimoloģija

Nosaukums Maxillaria cēlies no latīņu vārda "maxilla", kas nozīmē "žoklis", atsaucoties uz zieda struktūru, kas atgādina dzīvnieka žokli. Ģinti pirmo reizi aprakstīja 1811. gadā vācu botāniķis Karls Kunts, kurš to no citām orhidejām atšķīra, pamatojoties uz tās unikālajām morfoloģiskajām iezīmēm.

Dzīvības forma

Maksimālijas galvenokārt ir epifītiski augi, kas aug uz kokiem tropu mežos. To gaisa saknes piestiprinās pie koku mizas, ļaujot tām absorbēt mitrumu un barības vielas no apkārtējās vides.

Dažas sugas ir litofītiskas, zeļ uz akmeņiem, vai sauszemes, augot augsnē. Šī pielāgošanās spēja ļauj žokļveidīgajiem ieņemt dažādas ekoloģiskās nišas, nodrošinot to izdzīvošanu dažādās vidēs.

Ģimene

Maxillaria pieder pie Orchidaceae dzimtas, kas ir viena no lielākajām ziedošo augu dzimtām, kurā ietilpst aptuveni 28 000 sugu. Orhidejas ir pazīstamas ar savu sarežģīto ziedu struktūru un daudzveidīgo vides pielāgošanos.

Šīs dzimtas galvenā iezīme ir tās simbiotiskā saistība ar mikorizas sēnēm, kas ir būtiskas sēklu dīgšanai. Tāpat kā citas orhidejas, arī maksilārijas uzrāda plašu ekoloģisko adaptāciju klāstu, tostarp epifitismu, litofītismu un augšanu uz sauszemes.

Botāniskās īpašības

Maksimālijas ir kompakti vai vidēja lieluma augi ar pseidosīpoliem, kas kalpo kā ūdens un barības vielu rezervuāri. Lapas ir lineāras vai siksnveida, spilgti zaļas un aug no pseidosīpolu galotnēm.

Ziedu izmērs un krāsa atšķiras atkarībā no sugas. Tie var parādīties atsevišķi vai puduros, ar izteiktu lūpu, kas bieži vien ir rotāta ar košām krāsām vai unikāliem rakstiem.

Ķīmiskais sastāvs

Maxillarias ķīmiskais sastāvs nav pilnībā izpētīts, taču ir zināms, ka daudzas sugas satur antocianīnus, kas veicina ziedu spilgtās krāsas. Turklāt dažu sugu aromātiskie savienojumi piešķir tiem raksturīgo smaržu.

Izcelsme

Maxillaria ģints dzimtene ir Centrālamerika un Dienvidamerika, tostarp tādas valstis kā Meksika, Kostarika, Brazīlija un Peru. Šīs orhidejas ir sastopamas dažādos augstumos, sākot no jūras līmeņa līdz kalnu mežiem 3000 metru augstumā.

To dabiskās dzīvotnes ietver tropu un subtropu mežus, kur tie aug uz kokiem, klintīm un augsnes, pielāgojoties dažādiem klimatiskajiem apstākļiem.

Audzēšanas vienkāršība

Maksilārijas tiek uzskatītas par vidēji sarežģītām audzēšanā, tāpēc tās ir piemērotas pieredzējušiem orhideju entuziastiem. Lai nodrošinātu bagātīgu ziedēšanu, tām nepieciešama precīza aprūpe attiecībā uz gaismu, temperatūru un mitrumu.

Augs labi pielāgojas audzēšanai podos, ja tam tiek nodrošināts atbilstošs substrāts, kas nodrošina labu drenāžu un gaisa cirkulāciju ap saknēm.

Sugas un šķirnes

Pie populārām Maxillaria sugām pieder Maxillaria tenuifolia, kas pazīstama ar savu kokosriekstu aromātu, un

Maxillaria picta, kas pazīstama ar saviem košajiem, raibajiem ziediem.

Citi favorīti ir Maxillaria variabilis un

Maxillaria rufescens, ko novērtē ilgstošā ziedēšanas perioda dēļ.

Izmērs

Žokļveidīgo izmērs dažādām sugām atšķiras. Miniatūrie veidi var sasniegt tikai 10–15 cm augstumu, savukārt lielākas sugas var izaugt līdz 60–70 cm.

Ziedu diametrs parasti ir 2–5 cm, lai gan dažas sugas zied lielāki. Auga kompaktais izmērs padara to labi piemērotu audzēšanai mājas apstākļos.

Augšanas temps

Žokļaugiem ir mērens augšanas ātrums. Tie parasti katru gadu ražo vienu vai divus jaunus pseidosīpolus, kas var uzziedēt nākamajā sezonā.

Augšanu var paātrināt ar pietiekamu apgaismojumu, regulāru laistīšanu un pareizu mēslošanu. Tomēr pārmērīga mēslošana var kaitēt sakņu veselībai.

Dzīves ilgums

Žokļzivspuras ir ilgmūžīgi augi. Pienācīgi kopjot, tās var zelt un ziedēt gadu desmitiem. Vecāki pseidosīpoli saglabā funkcionālās spējas, uzkrājot augam barības vielas.

Dabiskajās dzīvotnēs dzīves ilgums var saīsināties vides faktoru, piemēram, sausuma vai resursu konkurences, dēļ.

Temperatūra

Žokļveidīgajiem patīk mērena temperatūra, optimālais diapazons ir 18–25 °C. Dažas augstkalnu sugas var paciest īslaicīgu temperatūras pazemināšanos līdz 10–12 °C.

Lai stimulētu ziedēšanu, ieteicams naktī pazemināt temperatūru par 5–7 °C.

Mitrums

Žokļveidīgajām ērcēm nepieciešams augsts gaisa mitrums, parasti no 50 līdz 80 %. Vidē ar zemu mitruma līmeni atbilstošu mitruma līmeni var palīdzēt uzturēt gaisa mitrinātāji vai ūdens paplātes.

Pārmērīgs mitrums var izraisīt sakņu puvi, tāpēc ir svarīgi nodrošināt atbilstošu mitruma līdzsvaru ar ventilāciju.

Apgaismojums un izvietojums telpā

Žokļaugšžokļi labi aug spilgtā, izkliedētā apgaismojumā, kas atgādina tropu mežu apstākļus. Ideāli ir logi, kas vērsti uz austrumiem vai rietumiem. Lai novērstu lapu apdegumus, pusdienlaikā jāizvairās no tiešiem saules stariem.

Lai nodrošinātu vienmērīgu augšanu, periodiski pagrieziet augu attiecībā pret gaismas avotu. Ja dabiskā apgaismojuma nepietiek, to var papildināt ar augšanas lampām.

Augsne un substrāts

Maxillaria audzēšanai ieteicams izmantot substrātu ar lieliskām drenāžas un aerācijas īpašībām. Ideāls maisījums ietver:

• Rupja priežu miza (60%);
• Sfagnu sūnas (20%);
• Perlīts vai mazi pumeka akmeņi (10%);
• Kokogles (10%).

Ieteicamais substrāta pH ir 5,5–6,5. Lai nodrošinātu pareizu drenāžu, poda apakšā pievienojiet 2–3 cm biezu keramzīta vai smalkas grants slāni.

Laistīšana

Vasarā maksilārijai nepieciešama regulāra, bet mērena laistīšana. Izmantojiet iegremdēšanas metodi: iegremdējiet podu ar augu siltā, mīkstā ūdenī uz 10–15 minūtēm, pēc tam ļaujiet liekajam ūdenim notecēt. Laistiet ik pēc 5–7 dienām atkarībā no temperatūras un mitruma.

Ziemā laistīšana jāsamazina līdz vienai reizei 10–14 dienās. Izmantojiet istabas temperatūras, dehlorētu ūdeni. Ļaujiet substrātam starp laistīšanas reizēm nedaudz izžūt, lai novērstu sakņu puvi.

Mēslošana un barošana

Maksimālajai žokļaugijai ideāli piemēroti ir ūdenī šķīstoši mēslošanas līdzekļi ar zemu slāpekļa saturu un augstāku fosfora un kālija līmeni. Labvēlīgi ir arī mēslošanas līdzekļi ar mikroelementiem, piemēram, magniju un dzelzi.

Mēslošanas līdzekļi jāatšķaida līdz 1/4 no ieteicamās koncentrācijas un jālieto laistīšanas laikā. Aktīvās augšanas laikā augu jābaro ik pēc divām nedēļām. Ziemā samaziniet vai pilnībā pārtrauciet mēslošanu.

Pavairošana

Vislabākais laiks maksilārijas pavairošanai ir pavasarī, kad sākas aktīva augšana. Pavairošanu var veikt arī vasarā pirms ziedēšanas perioda.

Visizplatītākās pavairošanas metodes ir nobriedušu ceru dalīšana un jauno dzinumu sakņošana. Sēklu pavairošana ir retāk sastopama, jo sēklu dīgšanai nepieciešami sterili apstākļi un simbiotiskas sēnītes.

Ziedēšana

Maksilārija parasti zied pavasarī un vasarā. Ziedi var saglabāties 2–4 nedēļas atkarībā no sugas. Ziedēšana var notikt vienu reizi vai atkārtoti visa gada garumā.

Regulāru ziedēšanu nodrošina pienācīga kopšana, tostarp regulārs apgaismojums, pietiekama laistīšana un savlaicīga mēslošana.

Sezonas iezīmes

Pavasarī un vasarā augs piedzīvo aktīvu augšanu un ziedēšanu. Tam nepieciešama regulāra laistīšana, paaugstināts gaisa mitrums un bieža mēslošana.

Rudenī un ziemā maksilārija nonāk miera periodā. Laistīšana jāsamazina un mēslošana jāpārtrauc. Augs jānovieto vēsākā vietā ar labu ventilāciju.

Aprūpes specifika

Žaklārajām sēklām nepieciešams stabils gaisa mitrums 50–70 % apmērā. Lai uzturētu mitrumu, izmantojiet mitrinātāju vai novietojiet podu uz paplātes ar ūdeni, taču izvairieties no tiešas sakņu saskares ar ūdeni.

Pareiza ventilācija ir būtiska, lai novērstu slimības, taču augs ir jutīgs pret caurvēju.

Iekštelpu aprūpe

Maksilārija iekštelpās labi aug spilgtā, izkliedētā apgaismojumā. Ideālas vietas ir logi, kas vērsti uz austrumiem vai rietumiem. Karstās vasaras dienās augu noēnojiet, lai novērstu lapu apdegumus.

Izvēlieties podu, kas ir piemērots sakņu sistēmai; vēlams izmantot plastmasas vai keramikas podus ar drenāžas caurumiem. Substrātam jābūt svaigam un labi vēdināmam.

Pārstādīšana

Maksilārijas pārstādīšanai izmantojiet podus, kas ir nedaudz lielāki par sakņu sistēmu. Ideāli piemēroti ir plastmasas vai māla trauki ar drenāžas caurumiem.

Pārstādīšana jāveic ik pēc 2–3 gadiem vai tad, kad substrāts sāk sadalīties. Pavasaris ir labākais laiks pārstādīšanai, tieši pirms aktīvās augšanas sākuma.

Atzarošana un veidošana

Apgriešanu veic pēc ziedēšanas, noņemot noziedējušos ziedkāpostus un vecos pseidosīpolus. Tas atjauno augu un stimulē jaunu dzinumu augšanu.

Lai saglabātu auga dekoratīvo izskatu, jānoņem bojātas vai žāvētas lapas.

Bieži sastopamas problēmas un risinājumi

Maxillaria ir uzņēmīga pret sakņu un lapu puvi, ko izraisa pārmērīga laistīšana. Profilakse ietver mērenu laistīšanu un labi drenējoša substrāta izmantošanu.

Gaismas trūkums izraisa lapu pagarināšanos un kavē ziedēšanu. Pārmērīga mēslošana var izraisīt sakņu apdegumus.

Kaitēkļi

Žaklārzi var ietekmēt zirnekļērces, tripši un zvīņspārņi. Šie kaitēkļi bojā lapas, vājina augu un samazina tā dekoratīvo pievilcību.

Regulāra miglošana un augsta mitruma uzturēšana var novērst invāzijas. Kaitēkļu apkarošanai izmantojiet insekticīdus vai dabiskus līdzekļus, piemēram, ziepju šķīdumus.

Gaisa attīrīšana

Tāpat kā daudzas citas orhidejas, arī maksilārija palīdz attīrīt iekštelpu gaisu, noņemot no tā kaitīgas vielas, piemēram, formaldehīdu un benzolu. Tas padara to par lielisku izvēli pilsētas dzīvokļiem un birojiem.

Drošība

Maksillarija ir netoksisks augs, tāpēc tā ir droša bērniem un mājdzīvniekiem. Tomēr ir iespējamas individuālas alerģiskas reakcijas uz tās ziedputekšņiem.

Ziemas kopšana

Ziemā maksilārijas jāuzglabā 15–18 °C temperatūrā. Laistīšana jāsamazina, lai uzturētu vieglu substrāta mitrumu.

Gatavošanās pavasarim ietver gaismas iedarbības palielināšanu un pakāpenisku temperatūras paaugstināšanu.

Derīgās īpašības

Papildus dekoratīvajai vērtībai, maksilārija uzlabo iekštelpu gaisa kvalitāti, palielinot mitrumu un samazinot toksisko vielu daudzumu vidē.

Lietošana tradicionālajā medicīnā

Tautas medicīnā dažas Maxillaria sugas tiek izmantotas aromātisko eļļu un dabisku relaksācijas līdzekļu radīšanai.

Izmantošana ainavu dizainā

Maxillaria ir ideāli piemērota vertikāliem dārziem un piekaramiem dārziem. Tās kompaktais izmērs padara to piemērotu ierobežotām telpām.

Saderība ar citiem augiem

Maksilārija labi sader ar citiem epifītiskiem augiem, piemēram, falenopsēm un katlejām. Tās rada harmoniskas kompozīcijas dārzos vai interjeros.

Secinājums

Maksilārija ir daudzpusīgs augs, kas apvieno dekoratīvu skaistumu, vieglu kopšanu un ieguvumus videi. Pareizi kopjot, tā kļūs par satriecošu papildinājumu jebkurai mājai vai dārzam.